Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
Kaļķupe
Kaļķupe īpašvārds, vietvārds
Upe Dundagas pagastā, Pilsupes kreisā satekupe, dažkārt uzskatīta arī par Pilsupi visā garumā līdz ietekai Rīgas līcī, garums – ~12 km; Kaļķupīte.
Stabili vārdu savienojumiKaļķupes ieleja; Kaļķupītes ieleja.
  • Kaļķupes ieleja; Kaļķupītes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
  • Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
Avoti: LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Savukārt pārgājiens " Kaļķupes pilskalni un dabas jaukumi" norisināsies pa dabas lieguma " Dižkalni un Kaļķupes ieleja" teritoriju.
  • Šlīteres Zilo kalnu nogāzes rietumu daļa ietilpst Slīteres nacionālā parka teritorijā, bet austrumu daļa — Kaļķupes ielejas dabas liegumā.
  • Kopš 2018. gada Kaļķupes ielejas dabas liegums kļuvis par vēl vienu atzītu pilskalnu bagātāks līdzās labi zināmajam un ar vietējo kultūrvēsturi bagāti apvītajam Puiškalna pilskalnam.
  • Svīta atsedzas vairākās upēs Igaunijas teritorijā, kā arī Latvijā, Kurzemes ziemeļos: Kaļķupes krastā ( Gaviļu kalns, Puiškalns u.c.) un Dāvida alā pie Šlītere.
  • Tā sākums ir pulksten 11 uz ceļa V1367 pie dabas lieguma " Kaļķupes ieleja" zīmes ceļa labajā pusē ( braucot virzienā no Kaļķiem uz Puiškalnciemu; karte šeit).