suļķētājs
suļķētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | suļķētājs | suļķētāji |
| Ģen. | suļķētāja | suļķētāju |
| Dat. | suļķētājam | suļķētājiem |
| Akuz. | suļķētāju | suļķētājus |
| Lok. | suļķētājā | suļķētājos |
Avoti: Sin