smēķis
Lietojuma biežums :
smēķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda
Locīšana
Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe).
PiemēriZemē pie durvīm viņš ieraudzīja vēl neizdzisušu smēķa galu.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit