suļķēt
suļķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | suļķēju | suļķējam | suļķēju | suļķējām | suļķēšu | suļķēsim |
2. pers. | suļķē | suļķējat | suļķēji | suļķējāt | suļķēsi | suļķēsiet, suļķēsit |
3. pers. | suļķē | suļķēja | suļķēs |
Pavēles izteiksme: suļķē (vsk. 2. pers.), suļķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: suļķējot (tag.), suļķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: suļķētu
Vajadzības izteiksme: jāsuļķē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, treškārt, saskaņā ar vispārēju viedokli, gandrīz visi bērni suļķē knupi, un nekas.