smēķēt
smēķēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | smēķēju | smēķējam | smēķēju | smēķējām | smēķēšu | smēķēsim |
2. pers. | smēķē | smēķējat | smēķēji | smēķējāt | smēķēsi | smēķēsiet, smēķēsit |
3. pers. | smēķē | smēķēja | smēķēs |
Pavēles izteiksme: smēķē (vsk. 2. pers.), smēķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smēķējot (tag.), smēķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smēķētu
Vajadzības izteiksme: jāsmēķē
Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
PiemēriTagad viņš izlikās, ka guļ, smēķē, skatās uz savu bērzu un saspringti domā.
- Tagad viņš izlikās, ka guļ, smēķē, skatās uz savu bērzu un saspringti domā.
- Tas ir tāpat, kā atrasties starp cilvēkiem, kuri smēķē cigaretes, cigārus vai pīpes.
- Redakcijas ēkā stingri aizliegts smēķēt.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit