kvēpināt

kvēpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana

Lietojuma biežums :

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: kvēpini (vsk. 2. pers.), kvēpiniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: kvēpinot (tag.), kvēpināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: kvēpinātu

Vajadzības izteiksme: jākvēpina

1.Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu.

1.1.Pārklāt (ko) ar kvēpiem.

1.2.Žāvēt dūmos.

1.3.Dūmot (piemēram, bites).

1.4.parasti kopā ar: "ārā" Dzīt (piemēram, ārā no kurienes), kūpinot dūmus.

2.Dedzinot (ko), radīt smaržīgus dūmus.

2.1.Izplatīt (smaržu) – par augiem.

3.sarunvaloda Smēķēt.

Saistītās nozīmessmēķēt, pīpēt, kūpināt, kurināt, sūkt, ķuļķēt.

Sinonīmi

Hiponīmi

Saistīts ar

Tulkojumi

smoke

inhale and exhale smoke from cigarettes, cigars, pipes; "We never smoked marijuana"; "Do you smoke?"

[Princeton WordNet 3.0]

3.1.intransitīvs

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Saberztu velnābola sēklu kvēpināmais upuris palīdz pievilināt īpaši centīgus garus par palīgiem.
Ārstniecībā var izmantot arī kātiņus – kvēpināt, tos aizdedzinot.
Šaurā telpa bija piesūkusies ar kvēpināmo zāļu smago smaržu.
Un smaržas no tūkstoš un vienas nakts pasakām, no viņas kvēpinātajiem vīrakiem.
Kvēpina, kvēpina, grib mani izsvēpēt, rūtas bāž, krustus bāž - man!