smēķējams
Lietojuma biežums :
smēķējams darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis (-ams, -ama, -āms, -āma)
Locīšana
1.Divd. → smēķēt.
2.parasti formā: noteiktā galotne Tāds, ko izmanto smēķēšanai.
3.sarunvaloda, lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe); smēķis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri