uzpīpot
uzpīpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpīpoju | uzpīpojam | uzpīpoju | uzpīpojām | uzpīpošu | uzpīposim |
| 2. pers. | uzpīpo | uzpīpojat | uzpīpoji | uzpīpojāt | uzpīposi | uzpīposiet, uzpīposit |
| 3. pers. | uzpīpo | uzpīpoja | uzpīpos | |||
Pavēles izteiksme: uzpīpo (vsk. 2. pers.), uzpīpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpīpojot (tag.), uzpīpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpīpotu
Vajadzības izteiksme: jāuzpīpo
1.Uzsmēķēt.
2.Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzpīpošu, ja jau katrs drīkst darīt, ko grib.
- Sāka gaidīt, uzpīpoja jau atslābinājušies un gandarīti.
- Šie izvelk cigaretes un vēl uzpīpo.
- Ne uzpīpot kopā, ne saskandināt.
- Sāka gaidīt, nervozi uzpīpoja.