uzpīpināt
uzpīpināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpīpinu | uzpīpinām | uzpīpināju | uzpīpinājām | uzpīpināšu | uzpīpināsim |
| 2. pers. | uzpīpini | uzpīpināt | uzpīpināji | uzpīpinājāt | uzpīpināsi | uzpīpināsiet, uzpīpināsit |
| 3. pers. | uzpīpina | uzpīpināja | uzpīpinās | |||
Pavēles izteiksme: uzpīpini (vsk. 2. pers.), uzpīpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpīpinot (tag.), uzpīpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpīpinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzpīpina
1.Sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt.
1.1.Šādā veidā signalizēt (kādam).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Buss atkal noraustās, un pāris garām braucošas mašīnas uzpīpina atvērtajām durvīm.
- Šeit pieturēsim, vajadzētu uzpīpināt, es viņai tā kā teicu, ka būsim.
- Gušča turpat pie skipa sēžot štukoja un štukoja, kā lai to lopu nosauc, kad te garām pabrauc bentlijs ar kaut kādām beibēm iekšā un uzpīpina.
- Tai vietā, lai otru braucēju nekaunīgi taranētu ar mašīnu, tam uzpīpinātu un veltītu dažādus negantus epitetus, apstāsimies un palaidīsim gājēju, tāpat arī citus transporta līdzekļus!”
- un reizēm sērīgi uzpīpina