uzvilkt
Lietojuma biežums :
uzvilkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt uz kādas vietas.
1.1.Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par transportlīdzekli, darba dzīvnieku; velkot uzvirzīt uz kādas vietas.
1.2.Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
1.3.Veltot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
2.Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
3.Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
4.Velkot, stiepjot, parasti (kā) atsperi, stiegru, nostādīt (to) darbošanās gatavībā; velkot, stiepjot noregulēt, nostādīt noteiktā sprieguma pakāpē (slīgu, stiegru, atsperi u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiUzvilkt loku.
4.1.Saspriegt (piemēram, atsperi) tā, lai (kas, piemēram, pulkstenis) tiktu sagatavota darbībai.
5.Uzasināt (ar vīli vai uz siksnas).
6.Velkot (ar zīmuli, krītu u. tml.), izveidot (tekstu, zīmi, attēlu u. tml.).
Saistītās nozīmes
7.sarunvaloda, intransitīvs Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
Saistītās nozīmesuzgāzt, uzšaut, uzdrāzt, uzlaist, uzcirst, uzklāt.
10.žargonisms Uzvarēt (sportā).
Stabili vārdu savienojumiIet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis. Kā uzvilkts automāts (arī mehānisms).
Avoti: LLVV, JV, SLG
Korpusa piemēri