Paplašinātā meklēšana

Meklējam uzvilkt.

Atrasts vārdos (2):

Atrasts vārdu savienojumos (11):

Atrasts skaidrojumos (75):

galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
pieaut Apaut, uzvilkt.
apvilkt Apģērbt, uzvilkt zem kā.
apmaukts Apvilkts, uzvilkts (par apģērbu).
uzkamāt Ar grūtībām uzvilkt augšā.
uzstibīt Ar grūtībām uzvilkt, uzdabūt (kur, augšā).
uzstiknīt Ar grūtībām uzvilkt.
ačgārns Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzvilkt (ko tādu, kas ir par mazu, šauru).
uztrīsēt Ar trīsi uzvilkt, uzcelt.
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
augšvilenis Aužamo stāvu daļa, kur uztīti jeb uzvilkti meti; velbomis; velenis.
sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus.
pulcenis Bišu strops no viena kluča, pārklāts ar mizu, arī kokā uzvilkts.
segt Būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu).
uzvelkams Divd. --> uzvilkt.
griezelēt Grozīt (piemēram, bieži un vairākkārtīgi uzvilkt pulksteni).
pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā.
klaviciterijs Klavieru attīstības versija ar vertikālu kasti un vertikāli uzvilktām zarnu stīgām (16. gs.).
samazināt buras līdz tam nesto buru vietā uzvilkt mazākas buras vai kādu buru (piemēram, grotu) nemaz nepacelt.
uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzpirkt Nopirkt (apģērba gabalu, apavus) tūlītējai valkāšanai, uzģērbšanai; nopirkt un dot uzvilkt, uzģērbt.
uzšņīpāt Nosmērēt (atkārtoti), uzvilkt (svītras).
apmaukt Novilkt, uzvilkt pār kaut ko.
žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
Bermudas bura parastais masta buras tips, kas uzvilkta mastā līdz tā galam.
sviesties pārģērbties, uzvilkt (apģērba gabalu).
padot (arī pasniegt) mēteli, kažoku u. tml. pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt.
pasniegt (arī padot) mēteli, kažoku u. tml. pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt.
venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
deltaplāns Planieris ar elastīgu trīsstūrveida spārnu; sastāv no cauruļu karkasa, uz kura uzvilkts hermētisks audums.
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (1).
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (3); tikt uzvilktam.
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (6); tikt uzvilktam.
sašķērēt Sagatavot un uzvilkt velkus uz velku kokiem.
nosmitēt Samitrināt ar sūkalām (uz aužamiem stāviem uzvilktus velkus, lai tie būtu stingrāki, neplūksnotu).
apraut Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
ielēkt Steigšus uzvilkt (bikses, apavus).
uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā).
uzmesties Strauji uzlikt sev (uz ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt sev (mugurā).
lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
uzbraucīt Šādi uzvilkt (piemēram, cimdus).
nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
roka Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta; tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.
botains Tāds, kam kājās sporta apavi; tāda (kāja), kurā uzvilkta sporta kurpe.
uzsprūst Tāds, ko ar grūtībām var uzvilkt (kā pārāk šaurs, par apaviem).
plakansieta drukāšanas šablons taisnstūra rāmis, uz kura uzvilkts speciāls sietaudums, kas parasti daļēji pārklāts ar nešķīstošu laku; nepārklātās daļas veido drukājamo rakstu.
uzvīties Tikt uzvilktam (parasti par karogu).
mugura Uz auguma (vilkt, būt uzvilktam).
ķesele Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai; šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
pirksts Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
kāja Uz šīs ekstremitātes (uzaut, uzvilkt).
uztempt Uzģērbt, uzvilkt.
nomaskot Uzlikt, uzvilkt (kam) masku (1).
satomīt Uznest, uzvilkt (kaut ko smagu).
uzvazāt Uznest, uzvilkt.
pavilkt Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi; uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.).
uzdīdīt Uzraut, uzvilkt.
uzstibīt Uzstīvēt; uzvilkt (apģērba gabalu, apavus).
spilvēt uzvilkt (enkuru).
sakrīžāt uzvilkt (ieskrāpēt) nekārtīgas līnijas.
pacelt buras uzvilkt buras tām paredzētajās vietās.
iespraust gredzenu pirkstā uzvilkt gredzenu pirkstā.
uzvilkt lampu čikurī uzvilkt iedegtu lampu pie griestiem.
stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).

uzvilkt citās vārdnīcās:

MLVV

uzvilkt

LLVV

uzvilkt