uzstūķēt
uzstūķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzstūķēju | uzstūķējam | uzstūķēju | uzstūķējām | uzstūķēšu | uzstūķēsim |
| 2. pers. | uzstūķē | uzstūķējat | uzstūķēji | uzstūķējāt | uzstūķēsi | uzstūķēsiet, uzstūķēsit |
| 3. pers. | uzstūķē | uzstūķēja | uzstūķēs | |||
Pavēles izteiksme: uzstūķē (vsk. 2. pers.), uzstūķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzstūķējot (tag.), uzstūķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzstūķētu
Vajadzības izteiksme: jāuzstūķē
1.Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
2.Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galvā uzstūķējis melnu platmali, ko klāja jūraszāles.
- Ja to nevar izdarīt, tad centies tos pasargāt ar līmlenti vai arī uzstūķē lampām virsū plastmasas maisiņus;
- kā ierasts, čauks, šim sazaļējušās gaļas kuļķeni uzstūķēju galvā, ka zaļganā sula vien pa kaklu notecēja.
- Jā, pieļauju, ka aukstākā laikā, lai pasargātu no aukstuma, šunelim tas kostīms jāuzstūķē ( un arī tikai dažām šķirnēm), bet pārējā laikā tas dzīvnieku smacē nost.
- Problēmas, kas agrāk bija mana ikdiena, sāk pazust nebūtībā – uz 5. stāvu varu skraidīt augšā lejā kaut vai piecas reizes dienā, varu ieiet jebkurā apģērbu veikalā un zinu, ka kaut ko sev noteikti atradīšu – pie tam, ko tādu, kas man kā sievietei patiks, nevis tādēļ, ka ir vienīgais, ko varēšu uz sevis uzstūķēt.