uzstūrēt
uzstūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzstūrēju | uzstūrējam | uzstūrēju | uzstūrējām | uzstūrēšu | uzstūrēsim |
2. pers. | uzstūrē | uzstūrējat | uzstūrēji | uzstūrējāt | uzstūrēsi | uzstūrēsiet, uzstūrēsit |
3. pers. | uzstūrē | uzstūrēja | uzstūrēs |
Pavēles izteiksme: uzstūrē (vsk. 2. pers.), uzstūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzstūrējot (tag.), uzstūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzstūrētu
Vajadzības izteiksme: jāuzstūrē
1.Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa savu auto uzstūrēja automobilim « Mercedes Benz».
- Šajā pašā laukumā automašīnas « Audi A6» vadītājs, braucot atpakaļgaitā, uzstūrēja savu braucamo automobilim « Škoda».
- Vadot atpakaļgaitā automobili « Mercedes Benz», 1955. gadā dzimušais šoferis to uzstūrēja aizmugurē braucošai automašīnai « Audi A-6».
- 1961. gadā dzimis vīrietis, vadot atpakaļgaitā automašīnu « Mercedes Benz», uzstūrēja to stāvošam automobilim « WV Passat».
- Vecumnieku novada Skaistkalnē pie Mēmeles tilta 27. jūnijā pulksten 19.30 kāds automobiļa BMW-525 vadītājs spēkratu uzstūrēja barjerai un ceļa zīmei, tās sabojājot.