uzstumt
uzstumt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzstumju | uzstumjam | uzstūmu | uzstūmām | uzstumšu | uzstumsim |
| 2. pers. | uzstum | uzstumjat | uzstūmi | uzstūmāt | uzstumsi | uzstumsiet, uzstumsit |
| 3. pers. | uzstumj | uzstūma | uzstums | |||
Pavēles izteiksme: uzstum (vsk. 2. pers.), uzstumiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzstumjot (tag.), uzstumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzstumtu
Vajadzības izteiksme: jāuzstumj
1.Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
2.Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
3.Uzmaukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad to tramplīnu uzstūma pirmo reizi, tas bija ļoti liels.
- Tagad, kad uzstums stāvāk un spicāk, būs nedaudz tehniskāk.
- Labi, ka neuzstūmu to priekšējo auto uz gājēja!”
- Bille žigli izkašāja smiltīs kastes bedrīti, apraka nelaimīgo brētliņmaizi, nomīdīja zemi un uzstūma kasti atpakaļ.
- Zelma jau sen izbraukusi cauri apdzīvotajai vietai un uzstūmusi velosipēdu kalnā, no kura pārredzama plaša apkārtne.