apraut
apraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aprauju | apraujam | aprāvu | aprāvām | apraušu | aprausim |
| 2. pers. | aprauj | apraujat | aprāvi | aprāvāt | aprausi | aprausiet, aprausit |
| 3. pers. | aprauj | aprāva | apraus | |||
Pavēles izteiksme: aprauj (vsk. 2. pers.), apraujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apraujot (tag.), apraušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aprautu
Vajadzības izteiksme: jāaprauj
1.Noraut (daudz vai visu).
1.1.lieto: pareti Noraujot saīsināt (diegus, pavedienu).
2.Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.).
2.1.Izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām).
2.2.Saīsināt (piemēram, vārdus).
2.4.Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu).
2.5.pārnestā nozīmē Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
3.parasti formā: trešā persona Apžāvēt, apsausēt (par veļu, sauli).
3.1.Padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju, sauli, salu).
4.sarunvaloda Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
5.Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu); noraukt.
6.apvidvārds Raujot aptīt ap kaut ko un cieši savilkt.
7.apvidvārds Raujot pavirzīt zem kā.
Avoti: LLVV, ĒiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāds parāva vadu un izslēdza translāciju, apraujot Lūcijas Garūtas etīdi.
- Tas var ietekmēt menstruāciju norisi, tās ļoti strauji apraujot.
- Marijas baznīcas vairākas reizes dienā pūš tauri, taču aprauj melodiju pusceļā.
- Ik kā nekas sevišķs, tāds svilinošs karstums pieri aprāva.
- Neviena pati dzīvība nav pelnījusi, ka to šādi aprauj.