aprauties
Lietojuma biežums :
aprauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Refl. → apraut (2); pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
1.1.Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
2.parasti formā: trešā persona Pēkšņi apklust (par balsi, skaņām u. tml.).
Saistītās nozīmes
3.parasti formā: trešā persona Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu).
3.1.Tikt pārtrauktam, izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
3.2.Izbeigties (par domu).
3.3.Negaidīti izbeigties (par mākslas darba uzbūves elementiem).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri