apravēt
apravēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apravēju | apravējam | apravēju | apravējām | apravēšu | apravēsim |
| 2. pers. | apravē | apravējat | apravēji | apravējāt | apravēsi | apravēsiet, apravēsit |
| 3. pers. | apravē | apravēja | apravēs | |||
Pavēles izteiksme: apravē (vsk. 2. pers.), apravējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apravējot (tag.), apravēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apravētu
Vajadzības izteiksme: jāapravē
1.Daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu).
1.1.Daļēji izravējot nezāles, apkopt (augus).
1.2.Ravējot izraut (daļu nezāļu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par to saņemts sods – katram vajadzēja apravēt astoņus kokus.
- Par to saņemts sods - katram vajadzēja apravēt astoņus kokus.
- Gribētu ieteikt dežurantei, kas tur sēž un it kā vaktē, vasarā apravēt ap teritoriju.
- Apravēt 3-4 krūmus.
- Viņi kopa mani kā puķi dārziņā, apravēja nezāles, izknieba liekos pumpurus, laikus apgādāja ar barības vielām un piesēja pie mietiņa, lai vējš neapgāž.