apraustīt
apraustīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apraustu | apraustām | apraustīju | apraustījām | apraustīšu | apraustīsim |
| 2. pers. | aprausti | apraustāt | apraustīji | apraustījāt | apraustīsi | apraustīsiet, apraustīsit |
| 3. pers. | aprausta | apraustīja | apraustīs | |||
Pavēles izteiksme: aprausti (vsk. 2. pers.), apraustiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apraustot (tag.), apraustīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apraustītu
Vajadzības izteiksme: jāaprausta
1.Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
1.1.Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
2.lieto: pareti Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
3.Vairākkārt raujot, atbrīvot (piemēram, izkulstītus linus no pakulām).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās pašas retās, apraustītās akācijas lapas, tās pašas neglītu un nevajadzīgu lietu raisītās bezmāju skumjas.
- Vēl neatvērusi Situāciju telpas durvis, Šellija Makenzija instinktīvi sakārtoja matus, apraustīja savu atturīgo angļu stila Ralph Laurent kostīmiņu un nožēloja, ka tuvumā nekur nav spoguļa.
- Pasaulē, izrādās, ir debesis, zaļa zāle un var apraustīt tauriņiem spārnus.
- , atnesuši narcišu burku, apraustījuši nezāles, nogrābstījuši grantēto laukumiņu.
- Nu tiem vienkārši aprausta lakstus.