apraudzīt
apraudzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apraugu | apraugām | apraudzīju | apraudzījām | apraudzīšu | apraudzīsim |
2. pers. | apraugi | apraugāt | apraudzīji | apraudzījāt | apraudzīsi | apraudzīsiet, apraudzīsit |
3. pers. | aprauga | apraudzīja | apraudzīs |
Pavēles izteiksme: apraugi (vsk. 2. pers.), apraugiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apraugot (tag.), apraudzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apraudzītu
Vajadzības izteiksme: jāaprauga
1.Pētījot, pārbaudot apskatīt, aplūkot.
2.Pārbaudīt (aptaustot, pagaršojot, apskatot u. tml.).
3.Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es varēju viņu apraudzīt, skatīties uz viņu, pieskarties viņam.
- Sestdien braucam uz Jelgavu apraudzīt dēlu, kurš mācās Amatniecības koledžā.
- Viņš atbraucis apraudzīt savus pacientus — sterilizēto kaķenīti un vismazākos kaķēniņus.
- Nedrīkst mirstošu iet apraudzīt ar aukstām rokām, reiz teica Antonija.
- Toms pie staļļa atvadījās no Daienas un iegāja apraudzīt slimo ķēvīti.