apsērst
apsērst 1. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsēršu | apsēršam | apsērsu | apsērsām | apsērsīšu | apsērsīsim |
| 2. pers. | apsērs | apsēršat | apsērsi | apsērsāt | apsērsīsi | apsērsīsiet, apsērsīsit |
| 3. pers. | apsērš | apsērsa | apsērsīs | |||
Pavēles izteiksme: apsērs (vsk. 2. pers.), apsērsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsēršot (tag.), apsērsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsērstu
Vajadzības izteiksme: jāapsērš
Apmeklēt, apciemot.
Avoti: ME, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diemžēl nebūdams šāda lidojuma romānu varonis vai kaut otršķirīgs personāžs, par šo tēmu jau paspēju izrunāties pats ar sevi, dodoties apsērst mākslinieci Helēnu Heinrihsoni.
- Tāpēc apsērst viņa bērnības mitekli Bruņinieka ielā dodamies ne pa izšķūrētiem lielceļiem, bet gar dzelzceļa uzbērumu, brizdami sniega debešķīgajā marmorā, pie kam tik veiksmīgi, ka man palaimējas pat nožauties, tādējādi uz brīsniņu iemūžinot sava ķermeņa atveidu šajā elitārajā materiālā.
- Kur tevi apsērst, brāl?
- Trešā svētdienā jaunais vīrs ar savu sirsniņu gāja radus apsērst
- Iesim vienreiz taču manu tēvu apsērst