pienākt
Lietojuma biežums :
pienākt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.1.Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); ierasties (kur, pie kā).
Saistītās nozīmesapciemot, apmeklēt, aplūkot, apsērst.
1.2.Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Stabili vārdu savienojumiPienākt pie borta.
2.intransitīvs Piebraukt (par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem).
Saistītās nozīmes
Tulkojumiarrive, get.
2.1.Tikt piesūtītam, piegādātam (par pasta sūtījumiem, ziņām u. tml.).
Saistītās nozīmes
Tulkojumideliver, mail, post.
2.2.Tikt pievadītam (piemēram, par elektrisko strāvu).
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Iesākties, iestāties (par laikposmu).
Saistītās nozīmes
3.1.Par mūža posmu.
Saistītās nozīmes
3.2.Par laika momentu, laikposmu, kurā sākas vai beidzas kāda darbība, norise.
3.3.Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
3.4.Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
Stabili vārdu savienojumiPienāk (kam) gals.
4.intransitīvs Pievienoties, palielinot (kā) daudzumu, apjomu.
4.1.Pievienoties, papildinot (kā) kopumu.
5.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Tikt piepildītam, aizņemtam (ar ienācējiem, apmeklētājiem) — piemēram, par telpu.
7.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) — piemēram, par ceļu, upi.
8.novecojis, transitīvs Pieķert (kādu nevēlamā rīcībā).
9.apvidvārds Atzīt, konstatēt.
Stabili vārdu savienojumiPienāk stundiņa; pienāk pēdējā stundiņa; pienāk stunda; pienāk pēdējā stunda.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri