apraudāt
apraudāt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apraudu | apraudam | apraudāju | apraudājām | apraudāšu | apraudāsim |
| 2. pers. | apraudi | apraudat | apraudāji | apraudājāt | apraudāsi | apraudāsiet, apraudāsit |
| 3. pers. | apraud | apraudāja | apraudās | |||
Pavēles izteiksme: apraudi (vsk. 2. pers.), apraudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apraudot (tag.), apraudāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apraudātu
Vajadzības izteiksme: jāapraud
1.Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
1.1.Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Anna, nezinot kur ir Joahims, apraudāja savu atraitnes dzīvi.
- Pēcpusdienā Anna devās uz dārzu, lai tur apraudātu savu dzīvi.
- Cīnās pret maisbikšiem no Moskovijas geto un apraud korporāciju pasaules bojāeju.
- Šis suns aizgūtnēm elsoja, apraudot sava mirušā saimnieka kapu.
- Šis ir – mēs apraudam sapņus, kas varēja būt.