uzšņāpt
uzšņāpt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzšņāpju | uzšņāpjam | uzšņāpu | uzšņāpām | uzšņāpšu | uzšņāpsim |
| 2. pers. | uzšņāp | uzšņāpjat | uzšņāpi | uzšņāpāt | uzšņāpsi | uzšņāpsiet, uzšņāpsit |
| 3. pers. | uzšņāpj | uzšņāpa | uzšņāps | |||
Pavēles izteiksme: uzšņāp (vsk. 2. pers.), uzšņāpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzšņāpjot (tag.), uzšņāpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzšņāptu
Vajadzības izteiksme: jāuzšņāpj
1.Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
1.1.Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt glītā, kaligrāfiskā rokrakstā uz etiķetes uzšņāpa „ Coca-Cola”.
- Viena no sejām, ko visvieglāk ir uzšņāpt, ir Godmanis.
- — Viņa trekniem burtiem uzšņāpj: “ Abus reizē lietot nedrīkst!!!
- Savas pirkumu listes pašā augšpusē uzšņāpa: asinis un zarnas.
- Viņš man uzšņāpa savu adresi un vārdu: Kedars Rao.