roka
roka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | roka | rokas |
Ģen. | rokas | roku |
Dat. | rokai | rokām |
Akuz. | roku | rokas |
Lok. | rokā | rokās |
1.Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
PiemēriHenrijs saņem Beatrises roku, tā ir bāla un vēsa.
- Henrijs saņem Beatrises roku, tā ir bāla un vēsa.
- Tad Līvija ieknieba man rokā.
- Mani ieraudzījis, viņš pamāja ar roku, aicinot apsēsties.
Stabili vārdu savienojumi(No)plātīt rokas. (Pa)kratīt roku (kādam).
- (No)plātīt rokas idioma — ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību
- (Pa)kratīt roku (kādam) kolokācija — satvert (kāda) roku un to īsu brīdi (pa)kratīt, parasti sveicinot
- (Pa)spiest (arī saspiest) roku kolokācija — cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot
- Aiz rokas; pie rokas kolokācija — saņemot (kāda) roku (iet, vest, arī turēt)
- Darba pilnas rokas; pilnas rokas darba frazeoloģisms — ļoti daudz steidzamu darbu
- Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku kolokācija — 1. kolokācija (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu2. frazeoloģisms (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam
- Krist pie rokas; krist pie piedurknes novecojis — strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni)
- Lauzīt rokas kolokācija — vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās)
- Mest ar roku frazēma — māt ar roku
- Nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās frazēma — nomirt kāda cilvēka klātbūtnē
- Nostāties uz rokām kolokācija — novietoties vertikāli balstā uz rokām
- Pa kreisai rokai (arī pa kreisi roki, retāk pa kreiso roku) kolokācija — pa kreisi
- Pa ķērienam; pa rokai sarunvaloda, idioma — turpat blakus, līdzās
- Pa labai rokai (arī pa labi roki, retāk pa labo roku) kolokācija — pa labi
- Paņemt rokā grāmatu (arī avīzi, žurnālu u. tml.) frazēma — palasīt, iesākt lasīt (grāmatu, avīzi, žurnālu u. tml.)
- Paplest rokas frazēma — ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību
- Piedāvāt roku frazēma — sniegt roku atbalstam
- Rokas spiediens kolokācija — ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot
- Sasniegt rokas kolokācija — lieto: pareti sadot rokas
- Savilkt (arī sažņaugt) plaukstu (arī pirkstus, roku) dūrē — izveidot dūri
- Sažņaugt rokas frazēma — cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.)
- Še roka! sarunvaloda, idioma — lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties
- Uz rokām (arī rokas) kolokācija — tā, ka ir pacelts rokas (rokā)
- Zem rokas kolokācija — 1. Saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, arī turēt)2. Neatļauti, neoficiāli, slepeni (biežāk pirkt, pārdot)
1.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.
PiemēriTantei vienā rokā bija grozs, otrā rokā atslēga.
- Tantei vienā rokā bija grozs, otrā rokā atslēga.
1.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta; tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.
PiemēriJa cimdi rokā, varēsi stūri noturēt.
- Ja cimdi rokā, varēsi stūri noturēt.
- Viņas visas lūkojās nevis manī, bet zemāk, tur, kur manā rokā tik tikko jaušami spīguļoja gredzens.
1.3.apstākļa vārda nozīmē; pārnestā nozīmē; formā: lokatīvs Tā, ka (kas) ir iegūts, arī panākts, apgūts, sagaidīts.
PiemēriMateriāls jaunai reportāžai viņai bija rokā ne lūgts, ne saukts.
- Materiāls jaunai reportāžai viņai bija rokā ne lūgts, ne saukts.
1.4.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis; retāk formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, ko darbina ar šo ekstremitāti (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.); tāds, ko dara, veic ar šīm ekstremitātēm.
PiemēriĀtrumpārslēga un rokas bremzes svirai ir ādas apdare.
- Ātrumpārslēga un rokas bremzes svirai ir ādas apdare.
Stabili vārdu savienojumiRokas dators. Rokas granāta. Rokas PC.
- Rokas dators vārdkoptermins; joma: informātika — mazs dators, ko var turēt vienā rokā un darbināt ar otru roku
- Rokas granāta vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — ar roku metama granāta
- Rokas PC vārdkoptermins; joma: informātika — plaukstdators, kas strādā operētājsistēmas Microsoft Windows CE vadībā un izpilda šajā sistēmā izveidotās lietotājprogrammas
- Roku darbs vārdkoptermins — 1. Nemehanizēts darbs2. Rokdarbs (1)
1.5.īpašības vārda nozīmē; parasti formā: ģenitīvs, vienskaitlis; retāk formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem; tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm.
PiemēriEs ieskatījos rokas pulkstenī, nomierinājos un apsēdos.
- Es ieskatījos rokas pulkstenī, nomierinājos un apsēdos.
- Tajā brīdī tuvojies tramvajs, mammiņa atvērusi rokas somiņu, — acīmredzot, lai sameklētu naudu biļetei, no somiņas izkritusi pase, tramvajs pārbraucis tai pāri.
1.6.Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dzīvniekiem, parasti primātiem).
2.pārnestā nozīmē; kopā ar: apzīmētājs Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.
Piemēri- Prasmīgām rokām būtu grēks stāvēt dīkā, vai ne?
- - Prasmīgām rokām būtu grēks stāvēt dīkā, vai ne?
- Garāmgājēji nepalika vienaldzīgi, aplūkojot čaklu roku darinātos pītos darbus.
- Visur jaušama strādīga roka, mājiņas ciematos sakoptas, zeme sastrādāta, nekur nekas nemētājas.
- Lai uzstādītu diezgan apjomīgās un smagās koka skulptūras vajadzēja palīdzīgas un stipras vīrieša rokas, kas to paveiktu.
Stabili vārdu savienojumiDarba rokas.
- Darba rokas kolokācija — darbarokas
3.sarunvaloda Piedurkne.
PiemēriIegādājos silto skriešanas jaku, kuru pavilkt zem mana krekla ar īsajām rokām.
- Iegādājos silto skriešanas jaku, kuru pavilkt zem mana krekla ar īsajām rokām.
- Bikses tapa no trikotāžas krekliņa ar garajām rokām!
- Atļauts lietot tikai sporta apakškreklus bez rokām.
4.Samērā garš, kustīgs (ierīces, ietaises u. tml.) darba elements.
PiemēriTas piestiprināts 2,35 m garas mehāniskas rokas galā.
- Tas piestiprināts 2,35 m garas mehāniskas rokas galā.
5.apvidvārds Ledū izcirsta taisnstūra gala līnija (uzstādot nēģu aizsprostu).
Stabili vārdu savienojumi(Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos). (Ar) atplestām rokām. (Ar) kailām (arī plikām) rokām.
- (Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) — negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu)
- (Ar) atplestām rokām idioma — ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.)
- (Ar) kailām (arī plikām) rokām idioma — 1. Bez ieroča; neapbruņots2. Bez darbarīkiem3. Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi
- (Ar) tukšām rokām frazēma — 1. Bez kaut kā2. Bez cienasta, dāvanas3. Bez kā nesama
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) — rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm
- (Iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) idioma — nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt
- (Kā) ar cimdiem (rokās) — saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties)
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) frazēma — 1. (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko)2. (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)3. (Ne)darīt ko
- (No)turēt abām rokām — ļoti censties paturēt, saglabāt sev
- (Sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) idioma — pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu
- Aiz rokas vadāms idioma — saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku
- Ar abām rokām saņemt idioma — pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus
- Ar devīgu roku idioma — ļoti labprāt, bagātīgi
- Ar drošu roku idioma — droši, drosmīgi
- Ar ieročiem rokās frazēma — ar bruņotu varu; bruņotā cīņā
- Ar roku aizsniedzams; ar roku sasniedzams; ar roku pasniedzams; ar roku var pasniegt idioma — tāds, kas atrodas netālu; tuvs
- Ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) idioma — saka par ko tādu, kas atrodas tuvu
- Atdot (arī nodot) grožus kāda rokās (arī kādam) idioma — uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) idioma — dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
- Atmest ar roku; pamest ar roku frazeoloģisms — 1. frazēma Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam)2. idioma Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu)
- Atraisīt rokas idioma — novēršot šķēršļus, radīt iespēju brīvi rīkoties
- Bāzt pirkstus ugunī; bāzt roku ugunī; bāzt pirkstus pirkstīs; bāzt roku pirkstīs; bāzt pirkstus oglēs idioma — pakļaut sevi briesmām, riskēt
- Berzēt rokas; berzēt plaukstas sarunvaloda, idioma — priecāties par izdošanos, panākumiem, par izredzēm, būt apmierinātam
- Bez rokām (var) palikt frazēma — saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs
- Brīvas rokas idioma — saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi
- Būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām frazēma — būt (atrasties, palikt) kā apgādībā
- Būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) — noteikti pretoties, nepiekrist
- Būt drošās rokās; atrasties drošās rokās; nodot drošās rokās frazeoloģisms — 1. frazēma Būt (atrasties, nodot) drošībā2. idioma Apcietināt, arestēt
- Dabūt rokā frazeoloģisms — sameklēt; noķert
- Dabūt savās rokās frazeoloģisms — iegūt savā īpašumā, rīcībā
- Dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) sarunvaloda, frazeoloģisms — (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu)
- Dot vaļu rokām sarunvaloda, idioma — 1. Sist (kādu), kauties2. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu
- Dzīt rokā frazeoloģisms — neatlaidīgi meklēt
- Dzīvot no rokas mutē frazēma — dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem
- Grūst nagos; grūst rokā vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu)
- Iegūt roku frazeoloģisms — panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties
- Iegūt sirdi un roku frazeoloģisms — panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties
- Iemēģināt roku frazēma — iesākt ko darīt; pārbaudīt savu veiksmi
- Iesist roku sarunvaloda, frazēma — iegūt (kur, kādā darbā) iemaņas
- Iet no rokas; iet uz rokas; iet uz roku sarunvaloda, idioma — saka, ja kas (parasti darbs), veicas, šķiras, pasāktais izdodas, ja kaut ko ātri var pārdot
- Iet no rokas rokā idioma — pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā
- Iet roku rokā idioma — darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti
- Iziet caur daudzu rokām frazeoloģisms — pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu)
- Iziet caur kāda rokām frazeoloģisms — pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
- Izlaist no (savām) rokām idioma — zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko)
- Izņemt grožus no rokām frazeoloģisms — atņemt (kādam) vadību, noteikšanu
- Izraut nāvei no rokām; izraut nāvei no nagiem; izraut nāvei no zobiem sarunvaloda — ar lielām grūtībām izglābt no nāves
- Kā ar roku atņemt; kā ar roku atņemt idioma — uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- Kā bez rokām idioma — 1. Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara2. Saka, ja trūkst kā ļoti nepieciešama, vajadzīga
- Kā cimds ar roku idioma — saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā
- Kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus sarunvaloda, idioma — ļoti labi (pazīt, zināt)
- Kā sasietām rokām; kā saistītām rokām idioma — saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots
- Krist (arī nokļūt, (no)nākt, atrasties) (kāda) rokās, arī nagos sarunvaloda — nonākt (kāda varā, rīcībā)
- Ķert rokā; ķert ciet kolokācija — 1. Gūstīt2. Censties panākt, notvert
- Labā roka sarunvaloda, idioma — kāda (parasti augstāk stāvošas personas) tuvākais palīgs, uzticības persona
- Laimīga roka idioma — saka, ja kādam īpaši veicas ar kaut ko, laimējas
- Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) frazēma — 1. Zaudēt ko iegūtu vai gandrīz iegūtu2. Izdot (naudu); izšķērdēt
- Likt roku uz sirds frazeoloģisms — būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot)
- Lūgt roku — lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt (sievieti)
- Mazgāt rokas nevainībā frazēma — slēpt savu vainu, līdzdalību; izlikties, ka nav vainīgs
- Meklēt rokā kolokācija — intensīvi meklēt
- Mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm idioma — noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
- Nagi niez; pirksti niez; rokas niez; delnas niez sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt, ja kāds ko ļoti vēlas
- Naudas maks (kādam) rokās frazēma — saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā)
- Nav ar pliku roku (pa)ņemams idioma — saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku
- Nedoties rokā; nedoties rokās — 1. Neļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem)2. Neļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku)3. Nebūt (viegli) uztveramam, izprotamam4. Nebūt viegli iegūstamam
- Nelaimīga roka frazēma — saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā)
- Nelaist kapeiku no rokām frazēma — netērēt naudu
- Nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt frazēma — nekā nedarīt (ar ko, kur)
- Nēsāt uz rokām — 1. Auklēt (bērnu)2. Izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt
- No rokas rokā — saka, ja (kas) tiek nodots tālāk citam
- No rokas tirgoties (arī pārdot) — tirgoties (pārdot) pašam, neizmantojot kāda starpniecību
- Nolaist rokas idioma — pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties
- Ņemt (arī paņemt, saņemt) (vadību, varu) savās rokās frazēma — ņemt (kādu, ko) savā pārziņā, savā aizbildniecībā
- Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās idioma — pārņemt vadību, pārvaldīšanu
- Ņemt acis pirkstos; ņemt acis rokā; turēt acis pirkstos idioma — ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties
- Ņemt sevi rokās; ņemt sevi rokā idioma — saņemties, lai ko pārvarētu sevī
- Pa roku galam idioma — 1. Kur pagadās (sviest, mest u. tml.)2. Pavirši, bez intereses, rūpīguma3. Bez apdoma, nevērīgi4. Strauji, nevērīgi
- Pacelt roku (pret kādu) idioma — 1. Iesist (kādam)2. Uzbrukt (kādam), parasti ar ieroci
- Pacelt roku pret savu dzīvību idioma — izdarīt pašnāvību
- Palaist rokas sarunvaloda, idioma — 1. Sist (kādam), kauties2. Aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti), uzmākties
- Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) — pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas
- Paņemt acis pirkstos; paņemt acis rokā sarunvaloda — saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt
- Pāriet (arī nonākt) citās rokās idioma — pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.)
- Pie rokas (arī pa rokai) idioma — turpat blakus, līdzās
- Piedāvāt roku (arī roku un sirdi) idioma — bildināt
- Pielikt sev roku idioma — izdarīt pašnāvību
- Pievaldīt rokas idioma — savaldīties (parasti, lai kādam nesistu)
- Raut darbu no rokām ārā frazēma — 1. Padarīt cita vietā; padarīt cita darbu2. Steigties padarīt cita darbu3. Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu
- Rādīt ar roku (arī ar pirkstu) frazēma — tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas
- Roka neceļas; rokas neceļas idioma — saka, ja nav apņēmības (ko darīt)
- Roka nedreb; roka nenodreb idioma — saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc
- Roka paslīd idioma — saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu
- Rokas (biežāk nagi, pirksti) niez sarunvaloda, idioma — saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt
- Rokas augšā! — pavēle pacelt rokas un padoties
- Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) idioma — atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- Rokas nav tīras idioma — saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu
- Rokas nolaižas; rokas noslīgst; rokas atkrīt idioma — saka, ja grūtā situācijā kāds pārstāj aktīvi darboties, pakļaujas pesimismam, bezcerībai
- Rokas nost! idioma — 1. Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās2. Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā
- Rokas par īsām idioma — saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt
- Rokas smērēt sarunvaloda, idioma — 1. Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā2. Piekaut (kādu), sist (kādam)
- Rokām taustāms idioma — acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams
- Roku rokā; roku rokās frazēma — 1. Tā, ka cits citam ir saņēmuši rokas2. Kopā, savstarpējā saskaņā, vienoti
- Sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus rokā (arī kopā) sarunvaloda, idioma — ar grūtībām izdibināt, izzināt
- Sadzīt rokā idioma — neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt
- Saistīt rokas (un kājas) idioma — atņemt rīcības brīvību; ierobežot
- Saņemt sevi rokās; saņemt sevi rokā idioma — pārvarēt savu vājumu, saņemties, savaldīties, spēt rīkoties saprātīgi
- Smaga roka frazēma — 1. Saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs2. Saka, ja kādam kaut kas nepadodas, ja nav gaidāms labs rezultāts
- Stingra roka frazēma — saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara
- Svešas rokas frazēma — saka par sveša cilvēka darbību, darbu
- Tas ir kāda roku darbs idioma — saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu)
- Turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās kolokācija — savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko)
- Turēt grožus (savās) rokās idioma — 1. Būt par vadītāju2. Būt par noteicēju
- Uz (vienas rokas) pirkstiem (sa)skaitīt — saka par to, kas ir nelielā skaitā
- Uz ātru roku sarunvaloda, idioma — 1. Steidzīgi, arī steigā2. Pavirši, kaut kā
- Uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) — personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.)
- Uz savu roku frazeoloģisms — patstāvīgi
- Uz vienu roku frazeoloģisms — kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti
- Viegla roka — 1. Saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara2. Saka, ja kas rokām darāms tiek veikts saudzīgi, veikli, veiksmīgi3. Saka, ja kas tiek darīts, daudz nedomājot, neapsverot
- Vieglu roku; ar vieglu roku — 1. Viegli, bez lielām pūlēm; pavirši2. Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt)
- Visas kārtis rokā idioma — saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu
- Viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām — saka, ja uztraukumā neveicas darbs
- Zelta rokas idioma — saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi
- Zem rokas pārdot (arī tirgoties) sarunvaloda — pārdot (tirgoties) slepeni, nelikumīgi
Avoti: LLVV, Lfv, TWN
Korpusa piemēri:šeit