roka | Tēzaurs

roka

roka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	roka	rokas
Ģen.	rokas	roku
Dat.	rokai	rokām
Akuz.	roku	rokas
Lok.	rokā	rokās

1.Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).

PiemēriHenrijs saņem Beatrises roku, tā ir bāla un vēsa.

Saistītās nozīmesķetna, ķepa, ķermenis, augums, delna, plauksta.

Stabili vārdu savienojumi(No)plātīt rokas. (Pa)kratīt roku (kādam).

Tulkojumi

1.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.

PiemēriTantei vienā rokā bija grozs, otrā rokā atslēga.

1.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta; tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.

PiemēriJa cimdi rokā, varēsi stūri noturēt.

1.3.pārnestā nozīmē, apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Tā, ka (kas) ir iegūts, arī panākts, apgūts, sagaidīts.

PiemēriMateriāls jaunai reportāžai viņai bija rokā ne lūgts, ne saukts.

1.4.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis; retāk formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, ko darbina ar šo ekstremitāti (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.); tāds, ko dara, veic ar šīm ekstremitātēm.

PiemēriĀtrumpārslēga un rokas bremzes svirai ir ādas apdare.

Stabili vārdu savienojumiRokas dators. Rokas granāta. Rokas PC.

1.5.īpašības vārda nozīmē; parasti formā: ģenitīvs, vienskaitlis; retāk formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem; tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm.

PiemēriEs ieskatījos rokas pulkstenī, nomierinājos un apsēdos.

1.6.Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dzīvniekiem, parasti primātiem).

2.pārnestā nozīmē; kopā ar: apzīmētājs Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.

Piemēri- Prasmīgām rokām būtu grēks stāvēt dīkā, vai ne?

Stabili vārdu savienojumiDarba rokas.

Tulkojumihired hand, hand.

3.sarunvaloda Piedurkne.

PiemēriIegādājos silto skriešanas jaku, kuru pavilkt zem mana krekla ar īsajām rokām.

Saistītās nozīmes

Tulkojumisleeve.

4.Samērā garš, kustīgs (ierīces, ietaises u. tml.) darba elements.

PiemēriTas piestiprināts 2,35 m garas mehāniskas rokas galā.

Tulkojumiarm, branch.

4.1.Rokturis.

Saistītās nozīmeslakstiņš, ragulis, rociņa, rocis, rokturis.

Tulkojumihandle, grip, handgrip.

5.apvidvārds Ledū izcirsta taisnstūra gala līnija (uzstādot nēģu aizsprostu).

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumi(Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos). (Ar) atplestām rokām. (Ar) kailām (arī plikām) rokām.

(Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) — negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
(Ar) atplestām rokām — ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
(Ar) kailām (arī plikām) rokām — 1. Bez ieroča; neapbruņots.2. Bez darbarīkiem.3. Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
(Ar) tukšām rokām — 1. Bez kaut kā.2. Bez cienasta, dāvanas.3. Bez kā nesama.
(Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) — rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
(Iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) — nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
(Kā) ar cimdiem (rokās) — saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) — 1. (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).2. (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).3. (Ne)darīt ko.
(No)turēt abām rokām — ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
(Sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) — pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
Aiz rokas vadāms — saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku.
Akls ierocis (kā) rokās — saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
Ar abām rokām saņemt — pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
Ar devīgu roku — ļoti labprāt, bagātīgi.
Ar drošu roku — droši.
Ar ieročiem rokās — ar bruņotu varu; bruņotā cīņā.
Ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) — saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
Atdot (arī nodot) grožus kāda rokās (arī kādam) — uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) — dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties.
Atmest (retāk pamest) ar roku — 1. Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).2. Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
Atraisīt rokas — novēršot šķēršļus, radīt iespēju brīvi rīkoties.
Bāzt roku (arī pirkstus) ugunī — ļoti riskēt.
Berzēt rokas (arī plaukstas) sarunvaloda — būt apmierinātam, priecīgam.
Bez rokām (var) palikt — saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
Brīvas rokas — saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
Būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām — būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās — 1. Būt (atrasties, nodot) drošībā.2. Apcietināt, arestēt.
Būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) — noteikti pretoties, nepiekrist.
Dabūt rokā — sameklēt; noķert.
Dabūt savās rokās — iegūt savā īpašumā, rīcībā.
Darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) — saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) sarunvaloda — (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
Dot vaļu rokām sarunvaloda — 1. Sist (kādu), kauties.2. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
Dzīt rokā — neatlaidīgi meklēt.
Dzīvot no rokas mutē — dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Grūst nagos (arī rīklē, rokā) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
Iegūt roku — panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
Iegūt sirdi un roku — panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iemēģināt roku — iesākt ko darīt; pārbaudīt savu veiksmi.
Iesist roku sarunvaloda — iegūt (kur, kādā darbā) iemaņas.
Iet no rokas sarunvaloda — saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
Iet no rokas rokā — pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
Iet roku rokā — darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
Iziet caur daudzu rokām — pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).
Iziet caur kāda rokām — pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
Izlaist no (savām) rokām — zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko).
Izņemt grožus no rokām — atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
Izraut nāvei no rokām (arī no nagiem, zobiem) sarunvaloda — ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
Kā ar roku atņemt (arī noņemt) — uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Kā bez rokām — saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
Kā cimds ar roku — saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā.
Kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus sarunvaloda — ļoti labi (pazīt, zināt).
Kā saistītām (arī sasietām) rokām — saka, ja ir atņemta rīcības brīvība; ja (kāds) ir ierobežots.
Krist (arī nokļūt, (no)nākt, atrasties) (kāda) rokās, arī nagos sarunvaloda — nonākt (kāda varā, rīcībā).
Ķert rokā — 1. Gūstīt.2. Censties panākt, notvert.
Labā roka sarunvaloda — vislabākais un visuzticamākais palīgs.
Laimīga roka — saka, ja cilvēkam veicas, laimējas (piemēram, kādā darbā, pasākumā).
Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) — 1. Zaudēt ko iegūtu vai gandrīz iegūtu.2. Izdot (naudu); izšķērdēt.
Likt roku uz sirds — būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Lūgt roku — lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt (sievieti).
Mazgāt rokas nevainībā — slēpt savu vainu, līdzdalību; izlikties, ka nav vainīgs.
Meklēt rokā — intensīvi meklēt.
Mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm — noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
Naudas maks (kādam) rokās — saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Nav ar pliku roku (pa)ņemams — saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
Nedoties rokā; nedoties rokās — 1. Neļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).2. Neļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).3. Nebūt (viegli) uztveramam, izprotamam.4. Nebūt viegli iegūstamam.
Nelaimīga roka — saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
Nelaist kapeiku no rokām — netērēt naudu.
Nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt — nekā nedarīt (ar ko, kur).
Nēsāt uz rokām — 1. Auklēt (bērnu).2. Izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
No rokas rokā — saka, ja (kas) tiek nodots tālāk citam.
No rokas tirgoties (arī pārdot) — tirgoties (pārdot) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
Nolaist rokas — pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
Ņemt (arī paņemt, saņemt) (vadību, varu) savās rokās — ņemt (kādu, ko) savā pārziņā, savā aizbildniecībā.
Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās — pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Ņemt acis rokā (biežāk pirkstos) — ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Pa roku galam — pavirši, nevīžīgi.
Pacelt roku (pret kādu) — 1. Iesist (kādam).2. Uzbrukt (kādam), parasti ar ieroci.
Pacelt roku pret savu dzīvību — izdarīt pašnāvību.
Palaist rokas sarunvaloda — sist (kādam), kauties.
Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) — pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
Paņemt acis pirkstos; paņemt acis rokā sarunvaloda — saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
Pāriet (arī nonākt) citās rokās — pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.).
Pie rokas (arī pa rokai) — turpat blakus, līdzās.
Piedāvāt roku (arī roku un sirdi) — bildināt.
Pielikt sev roku — izdarīt pašnāvību.
Pievaldīt rokas — savaldīties (parasti, lai kādam nesistu).
Rādīt ar roku (arī ar pirkstu) — tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.
Raut darbu no rokām ārā — 1. Padarīt cita vietā; padarīt cita darbu.2. Steigties padarīt cita darbu.3. Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
Roka neceļas — saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
Roka nedreb (arī nenodreb) — saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
Roka paslīd — saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu.
Rokām taustāms — acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
Rokas (biežāk nagi, pirksti) niez sarunvaloda — saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Rokas augšā! — pavēle pacelt rokas un padoties.
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) — atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas nav tīras — saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu.
Rokas nolaižas (retāk atkrīt) — saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
Rokas nost! — 1. Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās.2. Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā.
Rokas par īsām — saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
Rokas smērēt sarunvaloda — 1. Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.2. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Roku rokā — tā, ka cits citam ir saņēmuši rokas.
Sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus rokā (arī kopā) sarunvaloda — ar grūtībām izdibināt, izzināt.
Sadzīt rokā — neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
Saistīt rokas (un kājas) — atņemt rīcības brīvību; ierobežot.
Smaga roka — saka, ja cilvēks sāpīgi sit.
Stingra roka — saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.
Svešas rokas — saka par sveša cilvēka darbību, darbu.
Tas ir kāda roku darbs — saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
Turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās — savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
Turēt grožus (savās) rokās — 1. Būt par vadītāju.2. Būt par noteicēju.
Uz (vienas rokas) pirkstiem (sa)skaitīt — saka par to, kas ir nelielā skaitā.
Uz ātru roku sarunvaloda — 1. Steidzīgi, arī steigā2. Pavirši, kaut kā
Uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) — personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.).
Uz savu roku — patstāvīgi.
Uz vienu roku — kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.
Viegla roka — saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
Vieglu roku; ar vieglu roku — 1. Pavirši.2. Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
Visas kārtis rokā — saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
Viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām — saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
Zelta rokas — saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
Zem rokas pārdot (arī tirgoties) sarunvaloda — pārdot (tirgoties) slepeni, nelikumīgi.

Avoti: LLVV, Lfv, TWN

Korpusa piemēri:šeit

Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!