rociņa
rociņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rociņa | rociņas |
| Ģen. | rociņas | rociņu |
| Dat. | rociņai | rociņām |
| Akuz. | rociņu | rociņas |
| Lok. | rociņā | rociņās |
1.Dem. → roka.
2.Rokturis.
2.1.apvidvārds Pļaujmašīnas izkapts kustinātājkloķis.
2.2.apvidvārds Izkapts garā kāta rokturis.
2.3.Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprināta lāpstiņa ar vērpjamo materiālu.
Avoti: Sin, MalV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut ko viņš tur sprēgāja, rociņu ik pa laikam cilāja.
- Viņš mērķtiecīgi izstiepj rociņas un kājiņas arī ultrasonogrāfijas aparāta galviņas virzienā.
- Vēl par uzņēmēju dažs pamanīsies izsisties – ar austrumu viesstrādnieku rociņām ......
- Līdz gadam un četriem mēnešiem bērnam jādarbojas ar abām rociņām vienādi.
- Domājams, ka tagad skaistie darinājumi silda bērnu rociņas un kājiņas.