āliņģis
āliņģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | āliņģis | āliņģi |
| Ģen. | āliņģa | āliņģu |
| Dat. | āliņģim | āliņģiem |
| Akuz. | āliņģi | āliņģus |
| Lok. | āliņģī | āliņģos |
Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Niniera ezerā jaunsargiem bija jāpārvar vēl viens pārbaudījums – pelde āliņģī.
- Savukārt no āliņģiem izvilkti divi cilvēki, kuri ielūzuši ledū Daugavā.
- Labāko rezultātu uzrādīja Guntars Sniedzāns, izurbjot piecus āliņģus 44.81 sekundē.
- Nolikusi toveri, sieva ar garu kārti izdauzīja āliņģim pārvilkušos ledu.
- Paukštello arī labprāt guļ gan ledusaukstā vannā, gan mērcējas āliņģī.