uzbraucīt

uzbraucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu).

1.1.Šādi uzvilkt (piemēram, cimdus).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri