uzšvīkāt
uzšvīkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzšvīkāju | uzšvīkājam | uzšvīkāju | uzšvīkājām | uzšvīkāšu | uzšvīkāsim |
| 2. pers. | uzšvīkā | uzšvīkājat | uzšvīkāji | uzšvīkājāt | uzšvīkāsi | uzšvīkāsiet, uzšvīkāsit |
| 3. pers. | uzšvīkā | uzšvīkāja | uzšvīkās | |||
Pavēles izteiksme: uzšvīkā (vsk. 2. pers.), uzšvīkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzšvīkājot (tag.), uzšvīkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzšvīkātu
Vajadzības izteiksme: jāuzšvīkā
1.Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
1.1.Pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; pavirši uzrakstīt (parakstu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzšvīkā hieroglifu un papīriņu tūlīt pat miskastē, ņem jaunu.
- Nevajag katru dienu, mājās nākot, uzšvīkāt kaut ko virsū kaimiņa durvīm.
- Andrievam jau no bērnības patika iztēloties un šo to uzšvīkāt ar zīmuli uz papīra.
- Uz sienas tāfeles šķībi uzšvīkāja “ Ungārija”.
- Tāpat kā es neesmu atbildīga, ka Oskars Norītis pirmais no māksliniekiem ir uzšvīkājis Staļina ģīmi.