stigt
Lietojuma biežums :
stigt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
1.1.Par transportlīdzekļiem, priekšmetiem.
Stabili vārdu savienojumiStigt (biežāk grimt) purvā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri