ķesele
ķesele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķesele | ķeseles |
| Ģen. | ķeseles | ķeseļu |
| Dat. | ķeselei | ķeselēm |
| Akuz. | ķeseli | ķeseles |
| Lok. | ķeselē | ķeselēs |
1.Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai; šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
3.apvidvārds Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai; neliels maiss; auzu maiss.
4.Kāds, kas daudz (un muļķīgi) pļāpā.
Avoti: LLVV, ĒiV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kurzemes cietoksnis, Kurzemes katls, Kūrlandes ķesele — katram savs.
- citādi cilvēkiem krastā nebūs ko dot, paņemsim kādu ķeseli.
- Apkārt ēsmai savākušos vēžus var ņemt ar rokām vai iesmelt ar ķeseli.
- ja sāk kaut ko runāt, es paņemu savu ķeseli un eju mājās.
- Es nu ņemu tās ābolu ķeseles un piedāvājos palīdzēt nokļūt mājā.