uzvilināt
uzvilināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvilinu | uzvilinām | uzvilināju | uzvilinājām | uzvilināšu | uzvilināsim |
| 2. pers. | uzvilini | uzvilināt | uzvilināji | uzvilinājāt | uzvilināsi | uzvilināsiet, uzvilināsit |
| 3. pers. | uzvilina | uzvilināja | uzvilinās | |||
Pavēles izteiksme: uzvilini (vsk. 2. pers.), uzviliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvilinot (tag.), uzvilināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvilinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzvilina
Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skaidrs ir viens – Džonam Medinam izdevies atkal uzvilināt Naiemu uz briesmu un kaisles ceļa – un tās abas ir nešķiramas.
- Jeb vai revanša kārē mani tur uzvilināja Leontīnes nešpetnais gars ( jo, iespējams, ka viņa tā arī man nepiedeva " Riska slieksni")?
- Lienīte grib mani uzvilināt līdz augšai ar kājām, bet laužos pretim, jo tur vairākas reizes ir būts un Bergamo nav mana iecienītākā pilsēta un auģšā “ nekā tāda nav”, izņemot pulkstenīti : ) .
- Kalnu kazas , viltnieces , kurām pakaļ labinos , uzvilina apmēram kādus 180 augstuma metrus tālāk
- nbsp nbsp Nikiņu izpletņlēcēju skola upuris tiek uzvilināts kūtsaugšā pa kāpnēm , pēc kā viņu pavada no turienes pa taisnāko ceļu vertikāli