uzvilkties
uzvilkties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvelkos | uzvelkamies | uzvilkos | uzvilkāmies | uzvilkšos | uzvilksimies |
| 2. pers. | uzvelcies | uzvelkaties | uzvilkies | uzvilkāties | uzvilksies | uzvilksieties, uzvilksities |
| 3. pers. | uzvelkas | uzvilkās | uzvilksies | |||
Pavēles izteiksme: uzvelcies (vsk. 2. pers.), uzvelcieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvelkoties (tag.), uzvilkšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvilktos
Vajadzības izteiksme: jāuzvelkas
1.sarunvaloda Lēnā gaitā uziet, uznākt, uzrāpties u. tml.
2.Refl. → uzvilkt1.
3.Refl. → uzvilkt3; tikt uzvilktam.
3.1.transitīvs Uzvilkt sev (parasti apģērba gabalu, apavus).
3.2.Velkoties, slīdot pavirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
4.Refl. → uzvilkt6; tikt uzvilktam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viegli uzvelkos, bet stresu parasti palīdz noņemt mans mīļākais radio.
- Darbā esmu uzņēmis slikto enerģiju, esmu uzvilcies, esmu stresā.
- toties bija pārāk uzvilcies – tas ir mazliet vairāk raksturīgi Elvim.
- - Asja, uzvilkusies kā atspere, iešņācās.
- Tad, ar sandalēm uztaustījusi pamatni, saliec kājas āķī un uzvelkas līdz reiz bijušajai palodzei.