uzvilkt
uzvilkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvelku | uzvelkam | uzvilku | uzvilkām | uzvilkšu | uzvilksim |
| 2. pers. | uzvelc | uzvelkat | uzvilki | uzvilkāt | uzvilksi | uzvilksiet, uzvilksit |
| 3. pers. | uzvelk | uzvilka | uzvilks | |||
Pavēles izteiksme: uzvelc (vsk. 2. pers.), uzvelciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvelkot (tag.), uzvilkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvilktu
Vajadzības izteiksme: jāuzvelk
1.Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt uz kādas vietas.
1.1.Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekli, darba dzīvnieku; velkot uzvirzīt uz kādas vietas.
1.2.Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
1.3.Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
2.Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
3.Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
4.Velkot, stiepjot, parasti (kā) atsperi, stiegru, nostādīt (to) darbošanās gatavībā; velkot, stiepjot noregulēt, nostādīt noteiktā sprieguma pakāpē (slīgu, stiegru, atsperi u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiUzvilkt loku.
- Uzvilkt loku kolokācija — saspriegt loka stieni, atvelkot stiegru līdz ar bultu
4.1.Saspriegt (piemēram, atsperi) tā, lai (kas, piemēram, pulkstenis) tiktu sagatavota darbībai.
5.Uzasināt (ar vīli vai uz siksnas).
6.Velkot (ar zīmuli, krītu u. tml.), izveidot (tekstu, zīmi, attēlu u. tml.).
7.sarunvaloda, intransitīvs Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
10.žargonisms Uzvarēt (sportā).
Stabili vārdu savienojumiIet kā uzvilkts pulkstenis; kustas kā uzvilkts pulkstenis. Kā uzvilkts automāts.
- Iet kā uzvilkts pulkstenis; kustas kā uzvilkts pulkstenis frazēma — 1. Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku2. Saka par cilvēku, kas ko dara vienmērīgā ritmā
- Kā uzvilkts automāts; kā uzvilkts mehānisms — saka par cilvēku, kas ko veic, darbojas bez tīšas uzmanības, automātiski, arī par cilvēka darbību, rīcību, kas notiek bez apdomās, mehāniski
- Uzvilkt (arī uzlikt) masku idioma — noslēpt savu īsto būtību
- Uzvilkt (arī uzraut) dūmu sarunvaloda, kolokācija — aizsmēķēt
- Uzvilkt audeklu vārdkoptermins — iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai
Avoti: LLVV, JV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ieraugot mājas saimnieku, latīņamerikānis atvainojies, uzvilcis bikses un aizbēdzis.
- Kad pēc daudzu stundu darba uzvilku pēdējo – teicu, viss!
- Uzvelc ko oriģinālu un stiligīgu, tomēr reizē ne pārāk atklātu.
- Vizinoties ar laivu, vajadzētu uzvilkt glābšanas vesti, iesaka glābēji.
- Ja nu tomēr nav citu variantu, mūziķe iesaka uzvilkt aizsargķiveri.