uzbliezt
uzbliezt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzbliežu | uzbliežam | uzbliezu | uzbliezām | uzbliezīšu | uzbliezīsim |
2. pers. | uzbliez | uzbliežat | uzbliezi | uzbliezāt | uzbliezīsi | uzbliezīsiet, uzbliezīsit |
3. pers. | uzbliež | uzblieza | uzbliezīs |
Pavēles izteiksme: uzbliez (vsk. 2. pers.), uzblieziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbliežot (tag.), uzbliezīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzblieztu
Vajadzības izteiksme: jāuzbliež
Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- – iesmējās ciema vecākais, uzbliezdams mazajam pelmenim pa muguru.
- Piegājis pie degunradža būra, viņš, milzīgi pārsteigts, ilgi blenž uz tā iemītnieku un tad pārsteigumā uzbliež pa pieri.
- Diez ko ētiski jau nu tas nav — izmantot savu dēlu apliterārās spēlītēs kā pierādījumu, kā fundamentālu argumentu, ar kuru oponentam uzbliezt pa ķiveri.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.