uzblīzt
uzblīzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzblīstu | uzblīstam | uzblīzu | uzblīzām | uzblīzīšu | uzblīzīsim |
| 2. pers. | uzblīsti | uzblīstat | uzblīzi | uzblīzāt | uzblīzīsi | uzblīzīsiet, uzblīzīsit |
| 3. pers. | uzblīst | uzblīza | uzblīzīs | |||
Pavēles izteiksme: uzblīsti (vsk. 2. pers.), uzblīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzblīstot (tag.), uzblīzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzblīztu
Vajadzības izteiksme: jāuzblīst
1.Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt.
2.Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
2.1.Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tas nozīmē, ka Krima sistēmas iekšienē uzblīst kā pūslis.
- Arī Saeimā jau tas aparātiņš uzblīst pamazām, arī pašvaldībās...
- man neder nekādi hormonālie līdzekļi - uzblīztu kā balons.
- Cilvēkam, kurš vēlas tūlīt sākt demonstrēt savus sasniegumus, uzblīst vēdera augšdaļa.
- Zvaigzne uzblīst, pārvēršas par pārmilzi, kas ir vairākas reizes lielāks par sarkano milzi.