uzbļāviens
uzbļāviens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzbļāviens | uzbļāvieni |
| Ģen. | uzbļāviena | uzbļāvienu |
| Dat. | uzbļāvienam | uzbļāvieniem |
| Akuz. | uzbļāvienu | uzbļāvienus |
| Lok. | uzbļāvienā | uzbļāvienos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa neaizmirsa šo uzbļāvienu un piederīgo palīdzības saucienus no Gulaga...
- Tad kaut kas nobūkšķēja, un tūliņ pēc tam atskanēja vēl viens nikns Tristana uzbļāviens.
- Šajā reizē uzbļāviens nenāca no muitnieka mutes.
- Atļāvos pilnībā nepiekrist Jāņa Brokāna viedoklim, tad saņēmu no viņa uzbļāvienu — aizver muti, ēzeli!
- Kad atbraukušam partorgam žēlojās, ka nespēj pildīt nodevas un braukt mežā, pagalmā atskanēja viņa uzbļāviens: « Nodošu prokuroram!»