uzvīlēt1
uzvīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvīlēju | uzvīlējam | uzvīlēju | uzvīlējām | uzvīlēšu | uzvīlēsim |
| 2. pers. | uzvīlē | uzvīlējat | uzvīlēji | uzvīlējāt | uzvīlēsi | uzvīlēsiet, uzvīlēsit |
| 3. pers. | uzvīlē | uzvīlēja | uzvīlēs | |||
Pavēles izteiksme: uzvīlē (vsk. 2. pers.), uzvīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvīlējot (tag.), uzvīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvīlētu
Vajadzības izteiksme: jāuzvīlē
1.Vīlējot (ar vīli), uzasināt (piemēram, zāģi).
2.apvidvārds Vīlējot izveidot.
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpināt ar vāgūža durvīm vai varbūt uzvīlēt zāģi, lai var rīt ķerties pie malkas?
- Tušs nicīgi novaibstījās un atmeta ar roku — kas viņam ko zāģi neizlocīt un neuzvīlēt.
- Biju ieskrējis iepriekšējā nedēļas nogalē Jūrmalā aplūrēt, kā džeki gāž ar garāžās uzvīlētiem autiņiem…
- Gan jau ka uzvīlētas nemērā smile aiwa . gif
- Šie pieiet, sāk mani dauzīt, bet tur pat blakus bija paslēpts mans uzvīlētais nazis, tak es vienu sāku durstīt, abi pārējie uzreiz atkāpās.