papīpēt
Lietojuma biežums :
papīpēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | papīpēju | papīpējam | papīpēju | papīpējām | papīpēšu | papīpēsim |
2. pers. | papīpē | papīpējat | papīpēji | papīpējāt | papīpēsi | papīpēsiet, papīpēsit |
3. pers. | papīpē | papīpēja | papīpēs |
Pavēles izteiksme: papīpē (vsk. 2. pers.), papīpējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papīpējot (tag.), papīpēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papīpētu
Vajadzības izteiksme: jāpapīpē
papīpot 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | papīpoju | papīpojam | papīpoju | papīpojām | papīpošu | papīposim |
2. pers. | papīpo | papīpojat | papīpoji | papīpojāt | papīposi | papīposiet, papīposit |
3. pers. | papīpo | papīpoja | papīpos |
Pavēles izteiksme: papīpo (vsk. 2. pers.), papīpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papīpojot (tag.), papīpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papīpotu
Vajadzības izteiksme: jāpapīpo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai: ejam papīpēt, parunāsimies.
- — Jūs te pasēžat un papīpējat, esmu pieradusi agri iet gulēt, — teica sievišķis.
- Apstājamies papīpēt.
- Sarmīte jau bija pārdomājusi, tūlīt stunda būs klāt, bet nekas, tagad arī viņai būs iemesls papīpēt aiz malkas un paraudāt.
- Māsters arī viņu vēroja, tikai viņš kļūdījās, ja domāja, ka Pāvels vēl papīpēs un tad ienirs tumsā pa labi uz labirintu.