papīpot
papīpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | papīpoju | papīpojam | papīpoju | papīpojām | papīpošu | papīposim |
| 2. pers. | papīpo | papīpojat | papīpoji | papīpojāt | papīposi | papīposiet, papīposit |
| 3. pers. | papīpo | papīpoja | papīpos | |||
Pavēles izteiksme: papīpo (vsk. 2. pers.), papīpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papīpojot (tag.), papīpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papīpotu
Vajadzības izteiksme: jāpapīpo
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl nesen viņas triecās ar veco tramvaju, pie tilta meta riņķī un, lai varētu ilgāk papīpot, līkumā deva stiprāku strāvu, līdz izgrabējušais tramvajs, kas pa sliedēm kratījās kā raganu jāklis, rāvās no sliedēm nost un gulēja slīpi pāris stundu, kamēr no Karostas izsauktais strojbats iecēla atpakaļ sliedēs.
- Veči labi paēduši, papīpojuši —
- Mārtiņš Pui stāv pie durvīm un nelaiž neviena iekšā: ne paša galda priekšnieka, kas grib pārrakstīt steidzamus papīrus, ne sulaiņa, kas grib priekšnieka cigārus papīpot, ne pašas cienīgās, kas grib aktīs paokšķerēt pēc vielas, ko pastāstīt viesībās savām tuvākām draudzenēm, ne jaunkunga, kas grib drusku pagrābt no tēva naudas, ar ko cauri iet.
- Vīri sanāk kopā, tiek apspriestas stratēģijas, papīpots un saliets.