uzpipkāt
uzpipkāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzpipkāju | uzpipkājam | uzpipkāju | uzpipkājām | uzpipkāšu | uzpipkāsim |
2. pers. | uzpipkā | uzpipkājat | uzpipkāji | uzpipkājāt | uzpipkāsi | uzpipkāsiet, uzpipkāsit |
3. pers. | uzpipkā | uzpipkāja | uzpipkās |
Pavēles izteiksme: uzpipkā (vsk. 2. pers.), uzpipkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpipkājot (tag.), uzpipkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpipkātu
Vajadzības izteiksme: jāuzpipkā
Avoti: Sin