Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
velēt
velēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.velējuvelējamvelējuvelējāmvelēšuvelēsim
2. pers.velēvelējatvelējivelējātvelēsivelēsiet, velēsit
3. pers.velēvelējavelēs
Pavēles izteiksme: velē (vsk. 2. pers.), velējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: velējot (tag.), velēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: velētu
Vajadzības izteiksme: jāvelē
1.Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
1.1.intransitīvs
2.sarunvaloda Sist, dauzīt; kult.
Saistītās nozīmesdauzīt, zolēt.
Sinonīmi
Hiperonīmi
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Uz velēto monarha troni izvirzījās divi galvenie kandidāti.
  • — Un veļas velējamais triecās pret viņa plecu.
  • Knaksis noskaišas un velē ar zābaku pa starteri, kabīnes zaļās bleķa iekšas dun un raustās.
  • Viņi visi tā sāka velēt nabaga Volodjam sānus, ka man sametās viņa žēl.
  • Un, kad pašiem apnīk, tad vēl ar velējamo vāli.