velēt
Lietojuma biežums :
velēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | velēju | velējam | velēju | velējām | velēšu | velēsim |
2. pers. | velē | velējat | velēji | velējāt | velēsi | velēsiet, velēsit |
3. pers. | velē | velēja | velēs |
Pavēles izteiksme: velē (vsk. 2. pers.), velējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: velējot (tag.), velēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: velētu
Vajadzības izteiksme: jāvelē
1.Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
1.1.intransitīvs
2.sarunvaloda Sist, dauzīt; kult.
Saistītās nozīmesbūkāt, dauzīt.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
bicināt1 — Sist.
bozēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
sveķēt1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz velēto monarha troni izvirzījās divi galvenie kandidāti.
- — Un veļas velējamais triecās pret viņa plecu.
- Knaksis noskaišas un velē ar zābaku pa starteri, kabīnes zaļās bleķa iekšas dun un raustās.
- Viņi visi tā sāka velēt nabaga Volodjam sānus, ka man sametās viņa žēl.
- Un, kad pašiem apnīk, tad vēl ar velējamo vāli.