pluinīt
Lietojuma biežums :
pluinīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pluinu | pluinām | pluinīju | pluinījām | pluinīšu | pluinīsim |
| 2. pers. | pluini | pluināt | pluinīji | pluinījāt | pluinīsi | pluinīsiet, pluinīsit |
| 3. pers. | pluina | pluinīja | pluinīs | |||
Pavēles izteiksme: pluini (vsk. 2. pers.), pluiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pluinot (tag.), pluinīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pluinītu
Vajadzības izteiksme: jāpluina
1.parasti formā: trešā persona Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
2.Raustīt, plucināt, arī burzīt.
3.sarunvaloda Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
Saistītās nozīmesdābt, klapēt, klāt, kliest, koklēt, mēgt, mietēt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
dābt1 — Sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miešķēt2 — Sist.
miltīt1 — Sist, pērt.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
sveķēt1 — Sist.
šautīt1 — Šaust, sist.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
vanckāt2 — Sist, pērt.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
bicināt1 — Sist.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
būkāt2 — Sist, dauzīt.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
iedābt1 — Iesist.
iegniezt1 — Iesist.
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — Sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
zvetēt1 — Vairākkārt spēcīgi sist.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vējš pluinīja pabalojušo papīrīti, kuru neviens vēl nebija noņēmis.
- Tūlīt viņa kādu pluinīs, un viņa vienmēr sāk no mazākā gala.
- Garāmskrienošais vējš šaustīja acis, pluinīja drēbes un izrāva no mutes elpu.
- Viņš pieskatīja rādītājpirkstu, lai tas neatsāk pluinīt atnadzi. “
- Līdzīga stipruma vējš Latviju pluinīs arī svētdien un pirmdien.