pluinīt
pluinīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pluinu | pluinām | pluinīju | pluinījām | pluinīšu | pluinīsim |
2. pers. | pluini | pluināt | pluinīji | pluinījāt | pluinīsi | pluinīsiet, pluinīsit |
3. pers. | pluina | pluinīja | pluinīs |
Pavēles izteiksme: pluini (vsk. 2. pers.), pluiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pluinot (tag.), pluinīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pluinītu
Vajadzības izteiksme: jāpluina
1.parasti formā: trešā persona Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
2.Raustīt, plucināt, arī burzīt.
3.sarunvaloda Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vējš pluinīja pabalojušo papīrīti, kuru neviens vēl nebija noņēmis.
- Tūlīt viņa kādu pluinīs, un viņa vienmēr sāk no mazākā gala.
- Garāmskrienošais vējš šaustīja acis, pluinīja drēbes un izrāva no mutes elpu.
- Viņš pieskatīja rādītājpirkstu, lai tas neatsāk pluinīt atnadzi. “
- Līdzīga stipruma vējš Latviju pluinīs arī svētdien un pirmdien.