zvecēt
zvecēt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvecēju | zvecējam | zvecēju | zvecējām | zvecēšu | zvecēsim |
| 2. pers. | zvecē | zvecējat | zvecēji | zvecējāt | zvecēsi | zvecēsiet, zvecēsit |
| 3. pers. | zvecē | zvecēja | zvecēs | |||
Pavēles izteiksme: zvecē (vsk. 2. pers.), zvecējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvecējot (tag.), zvecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvecētu
Vajadzības izteiksme: jāzvecē
Sist.
Saistītās nozīmesdābt, kliest, klapēt, klāt, miešķēt, mēgt, mietēt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
dābt1 — Sist.
kliest1 — Sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
miešķēt2 — Sist.
mēgt1 — Sist.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
dot pa mici1 — Sist, pērt.
miltīt1 — Sist, pērt.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
šautīt1 — Šaust, sist.
sveķēt1 — Sist.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
vanckāt2 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
bicināt1 — Sist.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
būkāt2 — Sist, dauzīt.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
iedābt1 — Iesist.
iegniezt1 — Iesist.
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — Sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
zvetēt1 — Vairākkārt spēcīgi sist.
Avoti: Sin
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Tas prasīs tikai dažas minūtes Tava laika.
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!
Palīdzi uzlabot valodas rīkus!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!