pļaukāt
pļaukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pļaukāju | pļaukājam | pļaukāju | pļaukājām | pļaukāšu | pļaukāsim |
| 2. pers. | pļaukā | pļaukājat | pļaukāji | pļaukājāt | pļaukāsi | pļaukāsiet, pļaukāsit |
| 3. pers. | pļaukā | pļaukāja | pļaukās | |||
Pavēles izteiksme: pļaukā (vsk. 2. pers.), pļaukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pļaukājot (tag.), pļaukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pļaukātu
Vajadzības izteiksme: jāpļaukā
Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kraukļi metās iekšā, plīkšķinot spārnus, pļaukājot māti un meitu.
- Ja nepieciešams – ir gatavs pļaukāt, ģībt, krist pa kāpnēm.
- Josifs pļaukā savu cisku, un dzirksteļu kūļi izgaismo tumsu.
- Viņa pļaukāja savu draudzeni niknās dusmās un vēlējās nomirt.
- Eklērs atjēdzās no tā, ka kāds viņu sāpīgi pļaukāja pa abiem vaigiem.