pļauka
pļauka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pļauka | pļaukas |
| Ģen. | pļaukas | pļauku |
| Dat. | pļaukai | pļaukām |
| Akuz. | pļauku | pļaukas |
| Lok. | pļaukā | pļaukās |
Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pliķis.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)cirst pliķi (arī pļauku). Pļauku komēdija.
- (Ie)cirst pliķi (arī pļauku) — strauji (ie)sist ar plaukstu (parasti pa vaigu)
- Pļauku komēdija — komēdija, kam raksturīga visai nežēlīga darbība
Avoti: LLVV, PL
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 3. Aizsardzība ir cilvēciska pozīcija – kurš gan grib saņemt pļaukas?
- Tuvplānā jau nevar nekam melot – ne bučai, ne pļaukai.
- Ne reizi vien strīda karstumā Aivars no Agneses saņēma arī pļauku.
- Vārgus pretošanās mēģinājumus tūdaļ apslāpēja dažas nevīžīgas, bet pasmagas pļaukas.
- Saņēmis pļauku no Lailas, viņš sāka palikt piesardzīgāks savos spriedumos.