Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
pļaukāt
pļaukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.pļaukājupļaukājampļaukājupļaukājāmpļaukāšupļaukāsim
2. pers.pļaukāpļaukājatpļaukājipļaukājātpļaukāsipļaukāsiet, pļaukāsit
3. pers.pļaukāpļaukājapļaukās
Pavēles izteiksme: pļaukā (vsk. 2. pers.), pļaukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pļaukājot (tag.), pļaukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pļaukātu
Vajadzības izteiksme: jāpļaukā
Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Hiperonīmi
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Kraukļi metās iekšā, plīkšķinot spārnus, pļaukājot māti un meitu.
  • Ja nepieciešams – ir gatavs pļaukāt, ģībt, krist pa kāpnēm.
  • Josifs pļaukā savu cisku, un dzirksteļu kūļi izgaismo tumsu.
  • Viņa pļaukāja savu draudzeni niknās dusmās un vēlējās nomirt.
  • Eklērs atjēdzās no tā, ka kāds viņu sāpīgi pļaukāja pa abiem vaigiem.