pļaukāt
Lietojuma biežums :
pļaukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pļaukāju | pļaukājam | pļaukāju | pļaukājām | pļaukāšu | pļaukāsim |
| 2. pers. | pļaukā | pļaukājat | pļaukāji | pļaukājāt | pļaukāsi | pļaukāsiet, pļaukāsit |
| 3. pers. | pļaukā | pļaukāja | pļaukās | |||
Pavēles izteiksme: pļaukā (vsk. 2. pers.), pļaukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pļaukājot (tag.), pļaukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pļaukātu
Vajadzības izteiksme: jāpļaukā
Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
Hiperonīmi
bicināt1 — Sist.
bozēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
sveķēt1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kraukļi metās iekšā, plīkšķinot spārnus, pļaukājot māti un meitu.
- Ja nepieciešams – ir gatavs pļaukāt, ģībt, krist pa kāpnēm.
- Josifs pļaukā savu cisku, un dzirksteļu kūļi izgaismo tumsu.
- Viņa pļaukāja savu draudzeni niknās dusmās un vēlējās nomirt.
- Eklērs atjēdzās no tā, ka kāds viņu sāpīgi pļaukāja pa abiem vaigiem.