šautīt | Tēzaurs

šautīt

šautīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	šautu	šautām	šautīju	šautījām	šautīšu	šautīsim
2. pers.	šauti	šautāt	šautīji	šautījāt	šautīsi	šautīsiet, šautīsit
3. pers.	šauta		šautīja		šautīs

Pavēles izteiksme: šauti (vsk. 2. pers.), šautiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: šautot (tag.), šautīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: šautītu

Vajadzības izteiksme: jāšauta

1.Šaust, sist.

Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klapēt, kliest, koklēt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

sveķēt₁ — Sist.

dot pa mici₁ frazēma — Sist, pērt.

dābt₁ — Sist.

klapēt₁ — Sist; iekaustīt; pērt.

kliest₁ — Sist.

koklēt₁ — Sist, pērt.

klāt₅ novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).

mēgt₁ — Sist.

miešķēt₂ — Sist.

mietēt₁ — Sist, pērt; miet (2).

miltīt₁ — Sist, pērt.

dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru₁ — Sist, pērt.

mūksnīt₃ — Sist, pērt.

pluinīt₃ sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).

sist₁ intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.

smelt₁ — Sist.

smērēt₄ sarunvaloda — Sist.

sutināt₄ sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.

šaustīt₁ — Sist, pērt; šaust (1).

šaust₁ — Sist, pērt; šaustīt (1).

vanckāt₂ — Sist, pērt.

vilkt₁₃ sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).

zvecēt₁ — Sist.

zveķēt₁ — Sist, pērt.

žaut₁ — Sist.

dot₇ sarunvaloda, intransitīvs — Sist.

likt₁₁ sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.

krāmēt₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).

miet₂ — Sist, pērt; mietēt.

veķēt₂ — Sist, pērt.

bozēt₁ — Sist.

slodzīt₅ apvidvārds — Pērt; arī sist.

blietēt₂ sarunvaloda — Sist, dauzīt.

kaut₄ sarunvaloda — Sist, pērt.

liet₄ apvidvārds — Sist.

plītēt₂ transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).

tēst₂ sarunvaloda — Pērt; arī sist.

test₂ sarunvaloda — Tēst 1(2).

plāt_3.1 transitīvs — Sist (ko).

dot pa ādu₁ — Pērt, sist.

bicināt₁ — Sist.

stibīt₃ apvidvārds — Pērt, sist.

mērkt₂ žargonisms — Sist.

Hiponīmi

bauzēt₁ — Sist ar kādu priekšmetu.

belzt₁ — Smagi, spēcīgi sist.

bliezt₁ — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).

būkāt₂ — Sist, dauzīt.

cirst₅ intransitīvs — Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).

dauzīt₂ transitīvs — Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.

driepēt₁ — Sist, pērt (ar driepi).

gāzt₅ sarunvaloda, intransitīvs — Spēcīgi sist.

iedābt₁ — Iesist.

iedot₄ sarunvaloda — Iesist, iepērt.

iegniezt₁ — Iesist.

iesist₂ intransitīvs — Sitot skart, dot triecienu.

ievilkt₁₂ sarunvaloda, intransitīvs — Iesist (2).

iezeltīt₁ — Iesist.

kapāt₂ — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).

kaustīt₁ — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.

kokot₁ — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).

kraut₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Spēcīgi sist.

kulstīt₂ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).

kult₃ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).

mielot₂ apvidvārds — Pērt.

milnot₁ — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.

mizot₄ sarunvaloda — Pērt.

pērt₁ — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.

pļaukāt₁ — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).

pliķēt₁ — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.

šaut₃ sarunvaloda, intransitīvs — Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).

sautēt₃ apvidvārds — Pērt.

sitaļāt₁ — Vairākkārt viegli sist.

skaustīt₁ — Kaustīt.

skaustīt₂ — Sist, pērt (ar kādu sitamo).

slānīt₁ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).

sloksnēt₁ — Sist, slānīt, pātagot.

sukāt₃ sarunvaloda — Pērt.

uzbelzt₁ — Iesist, uzsist.

uzdābt₁ — Iesist.

uzdiegt₂ apvidvārds — Iesist.

uzpipkāt₁ — Iesist.

uzsist_1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).

uzsloksnēt₁ — Iesist.

uzsvilināt₁ — Iesist.

uzvantēt₂ — Iesist.

vārīt_2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).

velēt₂ sarunvaloda — Sist, dauzīt; kult.

zeltīt₃ apvidvārds — Pērt.

zilināt_1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.

zolēt₃ — Dauzīt, pērt.

žurcēt₁ — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.

zvelēt₁ — Spēcīgi vairākkārt sist.

zvelt₁ intransitīvs — Spēcīgi sist.

zvetēt₁ — Vairākkārt spēcīgi sist.

2.Šaubīt, ļodzīt.

Avoti: KV