skaustīt1
skaustīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | skaustu | skaustām | skaustīju | skaustījām | skaustīšu | skaustīsim |
2. pers. | skausti | skaustāt | skaustīji | skaustījāt | skaustīsi | skaustīsiet, skaustīsit |
3. pers. | skausta | skaustīja | skaustīs |
Pavēles izteiksme: skausti (vsk. 2. pers.), skaustiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skaustot (tag.), skaustīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skaustītu
Vajadzības izteiksme: jāskausta
1.Kaustīt.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
Hiperonīmi
bicināt1 — Sist.
bozēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
sveķēt1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
2.Sist, pērt (ar kādu sitamo).
Saistītās nozīmesbauzēt, kapāt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
Hiponīmi
pātagot1 — Sist (dzīvnieku) ar pātagu, parasti dzenot (to) kādā virzienā.
pātagot1.1 — Sist (cilvēku) ar pātagu.
pipkāt1 — Sist ar elastīgu sitamo.
stibot1 — Sist, pērt ar stibu.
Hiperonīmi
bicināt1 — Sist.
bozēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
sveķēt1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
Avoti: EH, KV, ME