Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
belzt
belzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.belžubelžambelzubelzāmbelzīšubelzīsim
2. pers.belzbelžatbelzibelzātbelzīsibelzīsiet, belzīsit
3. pers.belžbelzabelzīs
Pavēles izteiksme: belz (vsk. 2. pers.), belziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: belžot (tag.), belzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: belztu
Vajadzības izteiksme: jābelž
1.Smagi, spēcīgi sist.
Saistītās nozīmesbliezt, gāzt, kraut.
Sinonīmi
Hiperonīmi
2.apvidvārds Lēnām iet.
3.apvidvārds Mēģinājumi sākt staigāt (par mazu bērnu).
4.apvidvārds Ar grūtībām strādāt.
Avoti: LLVV, KnG, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Neredzēdams glābiņa, Kristers izmisumā belza resnītim ar pusatvērtajām džipa durvīm.
  • Vienu mirkli man likās, ka misters Pārtridžs viņam belzīs.
  • Viņa atlaiž egles stumbru un belž Marjoleinai.
  • Ambainis pats rēca vissirsnīgāk, belzdams ar biezo, sarkano plaukstu pa ādas mēteļa sāniem.
  • Briesmeklis pasvieda to augstu gaisā un tad belza lejup, cenzdamies iezvelt Atkritējam tieši pa galvu.