belziens
belziens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | belziens | belzieni |
| Ģen. | belziena | belzienu |
| Dat. | belzienam | belzieniem |
| Akuz. | belzienu | belzienus |
| Lok. | belzienā | belzienos |
Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts → belzt; spēcīgs sitiens.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc belziena meitene nogūlās zemē, apgalvodama, ka zaudējusi dzirdi.
- Viņš ir pieradis, ka tūlīt pēc lamām seko arī belziens.
- Ja kāds nevarēja nokaut cilvēku ar vienu belzienu, viņi smējās.
- Kad cilvēks gaida belzienus un lamas, viņš nespēj skaidri saskatīt.
- Pērsijs dejo un dabū belzienu – vienu un pēc tam vēl vienu